Iesniegt apsveikumu laikrakstā Zemgales Ziņas

Izvēlieties apsveikuma pantiņu / dzejoli

Apsveikuma pantiņi

Ko lai es vēlos?
Visa man ir gana:
Debess un zeme,
Un saule mūžam mana.
(J. Jaunsudrabiņš)

Un viss tāpat kā bijis-
Tā pati sirds, tas pats vēl liesmojums,
Tā pati saule, zilais debesjums
Tik laiks ir gadu skaitu pārmainījis.
(N. Kalna)

Vēl ilgus gadus stipram būt,
Daudz prieka vēl no dzīves gūt
Un sauli sirdī saglabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
(L. Briedis)

Degt vārdos, ritmos dzīvot spēt,
Un mūžam jaunam būt.
Un laika plūsmu izturēt,
Kad mānu spožums zūd.
(O. Vācietis)

No viena acu skata
Tik viegli kļuva man.
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
(J. Ziemeļnieks)

Šovakar lai smaržīgs egles zars,
Kuru noliec brūns un spurains čiekurs,
Mazas svecītes plīvojošais stars
Visam gadam uguntiņu iekur.
(K. Apškrūma)

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katras galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
(V. Mora)

Simt jaunu domu dod viens mirklis,
It visu dzīvi iespēj tvert viens mirklis.
Tūkstoš mirkļu ir ikkatrā dienā -
Vai tu redzi, cik tu bagāts esi.
(Rainis)

Katru dienu sudrabā redzēt,
Katru mirkli sudrabā vērpt.
Visas skumjas sudraba segā,
Mīļu siržu noaustā, tērpt.
(K. Apškrūma)

Vizuļo istabās puzuri kārti.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
(N. Kalniņš)

Es visus labos dzīves brīžus salikšu reiz kopā,
Un iznāks garu, gara saules diena,
Kā mūsu tautas tērpu jostas daudzkrāsainās,
Kur mūžu mūžos raksti neizmainās.
(Sk. Kaldupe)

Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai nekad par tiem nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī,
Un daudzus, daudzus gadus vēl.
(I. Miesnieks)

Ilgi, tālu lai tev vēl iet,
Kamēr saule aust un riet,
Gala nav un nebūs vēl,
Mēness dziest un atkal kvēl.
Zvaigznes mirgo sudrabainas.
(V. Strēlerte)

Es nezināju, ka šīs rokas,
Kas augu dienu darbā kust,
Spēj skumjas paņemt, aiznest mokas
Un arī manu elpu just.
Es nezināju ka šīs rokas
Var tā kā gulbji salidot
Ap manu pieri, kur jau krokas.
Un man daudz jaunu spārnu dot.
(J. Grots)

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds.
(Vensku Edvarts)

Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.
(M. Laukmane)

Rakstīsim mūsu mīlestību
ar miglas zīmuli mākoņu tāsīs -
lai izlasa debesīs
vientuļais dzērvju kāsis.
(A. Krūklis)

Viss, kas tevī šaubīgs un salts,
Lai izkūst ticībā liegā.
Lai Ziemassvētki naktī gluži balts
Tu grimsti sapnī kā sniegā.
Visskaistākos vārdus jau pateicis kāds:
"Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts".
(V. Mora)

Sirds, priecājies, ka ziema garām,
Ka drīz jau zeme asnus dzīs.
Nāks laiks ar siltām lazdu skarām
Un putnu dziesmām debesīs.
(M. Bārbale)

Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas krīt,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausīs rīt.
(G. Račs)

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
(I. Beijere)

Lej saulīte savu zeltu
Līdz vēlam vakaram.
Dod Laimīte mīļus vārdus
Līdz mūžiņa galiņam.

Ak, teic to mīļo vārdu, kas tev sirdī dzimst,
Lai tas tik tevī pašā nenogrimst,
Jo cita sirdī tas var krist kā sēkla laukā
Un dīgt, un augt, un uzplaukt ziedā jaukā.
(E. Zālīte)

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
(L. Bērziņš)

Ja vajag kaut ko vēl kaisīt,
Tad tikai cerības zelta graudus
Tiem putniem, kas nenosala
Un arī - tiem ļaudīm...
(A. Līce)

Vai tu jūti, - smaržo jasmīnzars,
Baltu ziedu sniegu vējā bērdams.
Smaržot tā var tikai pavasars,
Sirdi cerībām un jausmām vērdams.
(Dz. Freimanis)

Pateica viens:
-Dzimtene
Pateica otrs:
-Dzimtene
Pateica trešais:
-Dzimtene
Un radās tauta.
Pateica tauta:
-Dzimtene
Un kļuva tauta mūžīga.
(O. Vācietis)

Aizmirsti nedienas vakarējās.
Ietinies putenī, ietinies vējā,
Izej caur sarmoti baltu ciemu
Uz savu ziemu.
(M. Bārbale)

Vairāk sveču kā zvaigžņu šai naktī
Egļu zaros dedz cilvēku prieks.
Pārslo zemei un dvēselēm pāri
Dieva dārzu visbaltākais sniegs.
(K. Apškrūma)

Draugs, tas nekas, ka mati sirmot sāk,
Ka kastaņas met baltu ziedu liesmas.
Varbūt ar ziediem dārza briedums nāks,
Varbūt ka nav un nebūs rudens briesmu.
(A. Grigulis)

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu,
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ies svētku prieks!
(Sk. Kaldupe)

Tik daudz siltu vārdu pasacīts,
Tik daudz mīlestības katram dots,
Grūtumam ir apkārt vieglums vīts,
Tāds, kas sauli uzdāvināt prot.
(K. Apškrūma)

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.
(K. Apškrūma)

Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt –
Likt visam gavilēt un vizuļot
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,
Ja viņa prieku jūt.
(E. Zālīte)

Laimīgs, kas tic savam sapnim,
Saule tam nenoriet.
Arī ziemas gaisā
Vasaras puķes tam zied.
(K. Skalbe)

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
(K. Apškrūma)

Pie saules puķes pieturies,
Lai tā caur sirdi zied!
Un allaž atgādina tev -
Pa gaismas ceļu iet.
(A. Ķirškalne)

Ik jubileja - tikai mirklis zibošs,
No dzīves trases ko vairs neatsaukt,
Jel paliec vienmēr zvaigžņu gaismas gribošs,
Visapkārt likdams mīlestībai plaukt.
(K. Apškrūma)

Ļauj, zeme, lai vēl ilgi varu,
uz pleca nesot saules staru,
pa taviem ceļiem mīlot iet.
(J. Silazars)

Vai tu dzirdi, vai tu mani? -
Skan jau Ziemassvētku zvani...
Laižas tie pa zvaigžņu āri,
Laižas gavilēs tev pāri.
(Z. Lazda)

Balta, salta ziema nāca:
Zīda svārki, zelta loki;
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.
(Rainis)

Lai sirdī vienmēr
Kāds zieds skaisti zied...
Vienalga- ziemas baltumā
Vai vasaras krāšņumā.
Bet lai zied!
Pie ziedošas dvēseles
Skumjas nepiestāj,
Vien patiess prieks
Un mīlestība to klāj!
(B. Debeļska)

Debesīs Ziemassvētki.
Noskūpsti pasauli,
Kas ļauj
Dzīvot te.
(J. Anmanis)

Pašā dziļā ziemas vidū
Ledainā un tumšā naktī
Ir viens brīdis, kurā sākas
Jauna vasara un saule.
(K. Skalbe)

Noriet saule sarkansārti,
Zelta liesmas logos spīd.
Vaļā veras zvaigžņu vārti,
Klusām nakts uz zemi slīd.
(R. Blaumanis)

Vectēv, Tavs skaistums
Ir simtgadu ozola skaistums.
Rudeņa saulē, sarmā un salnā,
Un zeltotās lapās.
(J. Grots)

Ik dienu sagaidu ar smaidu -
Vai prieka pārpilnu vai sapņu neiegūtu.
To katru slavēju, lai kāda būtu -
Ik dienu nolieku, nevienu nenoraidu.
(J. Silazars)

Jaunajā gadā
lai ap mums pulcējas sapņi
ar dzīvām un gaišām sejām,
sapņi, kuri nāk ar zemes elpu...
(K. Skalbe)

Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!
(M. Kuliņa)

Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
(Ā. Elksne)

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
(I. Ziedonis)

Laime - saule un pasaule plaša.
(J. Jaunsudrabiņš)

Lai par spīti gadiem, iztaisnojas pleci,
Cīruļi un strazdi Tevi meklēt nāk.
Dzīves kalnā nevaram kļūt veci,
Vienmēr pavasara dziesma jāatsāk.
(Sk. Kaldupe)

Paņem savu balto sapni,
Kad tu jaunu dienu sāc,
Baltu ceļu aiziet rūpes,
Baltu ceļu atnāks prieks.
(Ā. Elksne)

Ja mēs egles zaram zaļam
Liksim zemes krāsas klāt,
Gada dūraini jo krāšņu
Katrs spēsim darināt.
(K. Apškrūma)

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Kad tevi pamet cerības
Un prieks un laime zūd bez pēdām,
Tev dvēsle spītā pamostas, -
Ir jādzīvo.
(K. Skalbe)

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Dievs dod jums tā zarot,
Visu mūžu dzīvojot.

Tev maija koki zeltā staro,
Tev katris mazais ziediņš mirdz,
Ar jaunu kvēli saule staro,
Un visam labam veras sirds.
(K. Skalbe)

Mūžu aizmūžā,
Laiku plūdumā,
Gadu gadskārtās
Vienmēr mirdz;
Gaiša saule un silta sirds.
(Aspazija)

Šo pašu svētāko tu neaizmirsti:
Vai celies debesīs,
Vai jūras dzīlēs nirsti,
Vai draugu pulkā dali savu prieku,
Vai viens pats satiecies ar pretinieku-
Tu esi Latvija!
(O. Vācietis)

Laba sirds ir visa sākums.
Laba sirds ir visa beigums.
Vairāk cilvēks nespēj sasniegt.
(Rainis)

Lai cerību sēkliņas daudzas
Par laimi pārvērsties var,
Kad veco gadu nes projām
Jau atkal svecīšu stars.
(K. Apškrūma)

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek!
(D. Bitēna-Sirmā)

Tu esi, cik šai brīdī! Neatliec!
Ne Tevi glābs, kas būs, nekas ir bijums.
Un nelielies ar sēklām - esi zieds!
Un zieds ir šodienai - tās piepildījums.
(I. Ziedonis)

Smej saulespuķe rudenim uz pleca, mums šķiet, Tu viņai līdzinies mazliet,
Jo gadiem ejot, ne vien nenoveco, bet arvien dāsnāk proti gaismu liet.
(K. Apškrūma)

Esiet daļa no vēja un daļa no rīta,
Esiet stariņš, kurš dienai dzīvību dod.
Un, ja vajadzīgs, esiet pat negaisa vējā,
Ja tumsā gaisma ir jāatrod.
(A. Āre)

Reizēm, kad ir pārāk grūti,
Dzīves smagums plecus māc,
Priecājies, ja pēkšņi sūta
Mazu sveicieniņu kāds.
(E. Zālīte)

Zini, kas skaistāko domu Tev apkārt vija
Tie sapņi bija!
Kas Tavu likteni veido un šķir,
Tie darbi ir!
(Z. Mauriņa)

Sniedz lietainai dienai roku,
Un ej sev asteri plūkt,
Ver saulei dvēselē logu,
Tās spožuma nedrīkst trūkt!
(K. Apškrūma)

Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais kas trīc
Tepatās - mūsos pašos.
(I. Ziedonis)

Es mīlestību šogad izlūdzos,
Šo visu glābjošo un reto spēju.
(I. Ziedonis)

Lai tava dzīve deg pie laika robežas
Kā rasas pērle lapas galotnē.
(R. Tagore)

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
ar Saules griežiem jaunu loku sāc,
un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
ikkatram mums ir mīlestības vārds.
(L. Brīdaka)

Šie gadi - vērtība, kas Tev ir dota
To vajag novērtēt, jo tas Tavs mūžs!
Un Tavā mūžā skaistākā no rotām
Ir sirsnība, kas Tavā sirdī mīt!
(S. Zviedre)

Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts caur mani nāk un tevi,
Lai palīdz mīlestībai kroni vīt.
(K. Apškrūma)

Ko, Laimiņa, tu vēlēsi
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam.

Smej saulespuķe rudenim uz pleca, mums šķiet, Tu viņai līdzinies mazliet,
Jo gadiem ejot, ne vien nenoveco, bet arvien dāsnāk proti gaismu liet.
Ir mūža pūrā ne vien tikums rodams, bet arī gudrība kā dzintars lās
Un apziņa, ka, tikai projām dodot, Tavs mūža pavasaris turpinās.
Tev krāšņi starot – kā to šodien proti, par spīti dienām, kuras projām trauc,
Un, lai kā karaliskai saulespuķei, Tev vēl ilgi būtu ziedēt ļauts!
(K. Apškrūma)

Rau, svētku eglīte tik koši,
Tik mīlīgi, tik gaiši spīd,
Un debešķīgais prieks un spožums
Ikvienā sirdī lejup slīd.
(E. Veidenbaums)

Lai zeme tevi svētī zaļiem ziediem,
Lai saule tevi svētī siltiem glāstiem,
Lai gaiss tevi svētī saldām smaržām,
Lai diena tevi svētī jauniem darbiem.
(Rainis)

Mīlestība nekad nebeidzas.
(1.Kor.v.13:8)

Laimīgos mirkļus der skaitīt,
Nevis gaistošās dienas!
Lai tās kā vārpas ir pilnas,
Tukšas lai nav nevienas!
(A. Auziņš)

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz.
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu – cik dzīve tomēr skaista,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd.
(K. Apškrūma)

Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet...
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
(O. Vācietis)

Es jautāju mūžībai: kas mīlestība ir, kas ir viņa,
Neizprotamā?
Un mūžība man deva atbildi:
Mīlestība un atziņa ir viens, un ciešanas ir viņu mērs.
Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs.
Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs.
Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība ir viņu mērs.
Mūžība un mīlestība ir viens, un dievība ir viņu mērs.
Es jautāju mūžībai, kas mīlestība ir, un mūžībai nebij
Vārda, ar ko atbildēt…
(F. Bārda)

Lēni kā trauslākais trauks
jāsaņem diena, ko sākam,
Nenojauš vēl it neviens,
kādu tas dārgumu nes.
(V. Strēlerte)

Es esmu laimīgs gaismā,
Ko tu pār mani lej.
(E. Virza)

Lai sasildās sirds
tai baltajā dziesmā,
ko šovakar zeme
debesīm dzied.
(K. Apškrūma)

Man dārzs ir viss, kas nenorimis,
Kas kūsādams pār atvariem vēl tvan.
Mans mūža loks, kas stipros vējos dzimis,
Kā apses trīcē lai līdz galam san.
(A. Brigadere)

Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.
(P. Eliass)

No sirds aug tava mīlestība,
Šī klusi slēptā saule, raug,
Tā acīs mirdz, tā sejā staro
Un visās tavās domās zaro
Kā koks, kas sniedzas visam pāri
Un ziedus ceļ pret debesīm.
(K. Skalbe)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan...
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
(J. Poruks)

Un kas par to, ka dienas nāk ar salnām,
Un kas par to, ka kaut kur gaida sniegs,
Jo līdzīgs mežrozei uz gadu kalna
Deg tavas dvēseles un darba dienu prieks.
(K. Apškrūma)

Es glāzi pilnu pieleju,
Jo šodien gadi mijas man,
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju, kā vētra jūrā skan.

Es rūgtumu un bēdas pazinu,
Kas cilvēku no putna gaišos šķir,
Un tomēr tūkstoš reizes atzinu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.
(I. Kalnāre)

Ja katra balta doma
Kļūs par sveci,
Ar svecītēm kam
Kopā eglē degt,
Tad nenorims tā
Gaismas straumē tecēt,
Ko mīļām sirdīm
Pāri gribam segt.
(K. Apškrūma)

Dzīves pulkstenis steigai par spīti
Zvana tev šodien atmiņu brīdi.
Gads Tavā gaitā nav bijis par lieku
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
(J. Rabša)

Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu vissvētāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
(L. Vāczemnieks)

Tik balts un kluss...
Viss gaidot aiztur elpu...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars.
Un siltām rokām skaudams zeme telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
(V. Mora)

Draugi, lai noliekam darbu,
Nāk Ziemsvētku laiks,
Ziedošais, zvaigžņainais
zemes un debesu sakars.
(A. Ķeniņš)

Ne jau vienmēr ar gadiem viss aiziet,
Ne jau vienmēr ar gadiem viss zūd.
Katra diena nes mirklīti laimes,
Lai ik mirkli kļūst bagātāks mūžs.
(V. Ļūdēns)

Tavs smaids ir zibens silts
Un lietus tīrs,
Un - rīts,
Kas manī plīkšķot pil.
Līdz es esmu piepildīts.
(O. Vācietis)

Nāk Ziemassvētku miers
Un sirdij gaisma cita.
Nāk aizmirsts prieks.
(Z. Lazda)

Ziedu saldums vēl uz lūpām,
Locekļos vēl dzīves ritums,
Dod man vēlreiz pumpurprieku,
Pirms nāk dzīves lapu kritiens.
(Aspazija)

Bij divas sirdis reiz...
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās...
Viens otrā toreiz pavērāties klusi
un sapratāt, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz...
Bet tagad tās
iet kopā gadu tālēs saulainās.
(L. Vāczemnieks)

Lai tev, drošu ceļu rādot,
Liela zvaigzne krīt.
Lai tu savu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.
(K. Skujenieks)

Viens tevi mīl,
un tu esi šai pasaulē vajadzīgs.
Tu vienu mīli,
un tev šo pasauli vajag,
lai vienam to dāvātu.
(Rainis)

Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A. Āre)

Tev krāšņi starot – kā to šodien proti, par spīti dienām, kuras projām trauc,
Un, lai kā karaliskai saulespuķei, Tev vēl ilgi būtu ziedēt ļauts!
(K. Apškrūma)

Manā četristabu sirdī
tu būsi pilnīgā drošībā.
Diezgan plaši apartamenti
un brīva rocība.
Tevi netraucēs it neviens,
varu apsolīt gandrīz droši.
Aiz loga tev manas asinis šalkos
kā oši.
Manā četristabu sirdī
nāc iekšā un noauj kājas.
Un vispār -
jūties kā mājās.
(M. Zālīte)

Un kā lai skumstu es, ka vasara jau garām,
Ka atkal pagājis viens dzīves gads,
Ja sirds dzied līdzi zelta auzu skarām,
Ja sirds kā rožābols tvīkst ābeļzarā.
(I. Ziedonis)

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram baltākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglēs
Deg sirdī cerību sniegs.
(K. Apškrūma)

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
(A. Āre)

Cilvēks ir taisni tik vecs,
cik smagi nes
gadu stāžu,
cik stipri vai vāji
brīnās
par brīnumiem.
(O. Vācietis)

Vēl vēju pilni gaisi
Vēl saule krastā nāk
Vēl brīnumus tu taisi
Vēl nevar savādāk.
(M. Melgalvs)

Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī...
Ik rītu mostoties,
Esi laimīga.
(B. Debeļska)

Ziemassvētki vissiltākām krāsām
Dienu tumšumu aizkrāso ciet,
Lai kāpj augstāk debesīs saule,
Kas pa mākoņu maliņu iet.
(K. Apškrūma)

Dzīve glabā atmiņas par prieku,
Par mirkli spožu, bēdu lieku.
Ir jāpriecājas kaut par nieku,
Šķiežot ap sevi smaidu sieku.
(Z. Purvs)

Uz zemes dzīvot,
bezgalībā tiekties -
Tāds laimīgs mūžs
ir cilvēkam.
(V. Ļūdēns)

Ik Ziemassvētki piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt,
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.
(K. Apškrūma)

Vai tavs mūžs kam lieti der,
To vis neteic ilgie gadi.
Viens tas brītiņš dārgi sver,
Ko ar labiem darbiem vadi.
(J. Neikens)

Katra diena, ko gaidi un vadi,
Zelta mēteli plecos tev liek,
Sapņo, tie tavi svētītie gadi,
Kuros dvēsele bagāta tiek.
(F. Dziesma)

Ak, gadus neskaiti,
Tik pavasarus vien, kas tā kā putni
Tava mūža kokā skrien...
(A. Ķirškalne)

Dienas vizot un līgojot gājušas -
Tā kā buras pret krastmalu iet.
Nu kā vēji pret rietu tās stājušas,
Tikai sirds vēl - tā sapņo un dzied.
(L. Breikšs)

... Un bēda kā pumpura čaumala krīt,
Un māmiņas rožaini smaida,
Kamēr ir vēl kāds zieds, ar ko apveltīt,
Viņas atvērtu sirdi gaida.
(V. Belševica)

Zaļās eglēs pār pasauli šovakar
Sveču liesmiņas uzplaukst un zied,
Uzplaukst sirdī pumpurots cerību zars,
Gadu sniegi lai siltāki šķiet.
(K. Apškrūma)

Lej saulīte savu zeltu
Katrā gada dieniņā!

Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)

Mūžs kļūst kā zelta bišu drava,
Kā dziļu sakņu pacelts ziedošs koks -
Kam saule debesīs un ēna sava,
Kas savā brīvībā pats sev vien žogs.
(J. Sudrabkalns)

Baltu šūpuļdziesmu ābeles dzied maijā,
Baltas dziesmas ievām ir pie krūts.
Tie ir laimīgi, kas piedzimuši maijā,
Maijs tiem mīlot visus ziedus plūc.
(K. Apškrūma)

Ai, cik labi nesastingt, bet dzīvot,
Dzīves dzelmē dziļi, dziļi nirt!
Atļaut matiem spējos vējos plīvot,
Atļaut zvaigznēm pašā sirdī birt.
(A. Pormale)

Zvaigznes blāzmojot
Maigi acis skar;
Pāri mūžībai
Mirkli redzēt var.
(A. Eglītis)

Un, izbriduši ikdienības tumsu,
Ar savu gaismu Ziemassvētki nāk.
(L. Brīdaka)

Aiz egļu zariem blāzma sarūk,
Viss ezers zvaigžņu piebārstīts.
No katras dienas kādu staru
Sirds jaunai dienai paņem līdz.
(Z. Purvs)

Sauc lakstīgala laimē ziedu pļavā,
Kur rožu vaiņagu sniedz zelta saule,
Es ritu, cauri ritu.
(Rainis)

Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
(A. Rancāne)

Es vēlētos tavas acis,
Kas nepazīst dusmas un naida,
Bet klaji un uzticīgi
Tik saulei uz ziedonim smaida.
Es vēlētos tavas lūpas,
Kas nepazīst melu un lāsta,
Bet runā tik mīļus vārdus
Un patiesību vien stāsta.
Es vēlētos tavu sirdi,
Ko dzīve nav guvusi ķīlā,
No ciešanām brīva un sāpēm
Kas pukst tikai skaidrākā mīlā.
(H. Dorbe)

Dzīvi mīlēt, kamēr gaisma slīd
Pār baltām pīpenēm, kas dārzā vīd.
Dzīvi mīlēt, kamēr saule spīd
Un ziedā rasas lāse trīc.
(I. Kalnāre)

Teic, kas vislaimīgāks?
Tas, kas spēj godināt svešnieka darbu
un kas spēj priecāties līdz,
nopelniem bagāts ja cits.
(V. Gēte)

Kāpēc šovakar tie vēji
Tādu zaļu dziesmu dūc?
Ziemassvētki, Ziemassvētki
Atkal klaudzina pie rūts,
Savu svēto gaismu sūta
Un to sirdī ielaist lūdz.
(K. Apškrūma)

Gadiem līdzi arī ērkšķi,
Nav jau tikai rozes vien,
Nu jau jāpiedomā bieži,
Kāpēc tie tik ātri skrien.
(K. Apškrūma)

Laime ir laiks. Piepildīts laiks.
Laime ir skaņām, krāsām un
smaržām piepildīts laiks.
(I. Ziedonis)

Ja gadu nasta nospiež plecu,
Ja liekas prieks vairs neuzplauks,
Tu tomēr smejies, tomēr dziedi,
Un saule atkal būs tavs draugs!
(K. Apškrūma)

Šai visgarākā naktī,
zeme tumsā kad grimst,
nokāps no debesīm Zvaigzne,
tevī Gaisma lai dzimst.
(L. Brīdaka)

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.
(E. Ķezbere)

Apsnigusi meža taka,
Ko nu putenīti rāt,
Pulkstenis mums visiem saka:
- Ziemassvētku vakars klāt.
(V. Ļūdēns)

Krīt beidzot sniegs, kļūst pamazām viss tīrāks,
Pa istabām klīst piparkūku smārds.
Bet pāri visam smaržo egļu vīraks
Un lūpās tikai labs un sirsnīgs vārds.
(K. Apškrūma)

Ai brīnumainās, gaišās dienas,
Cik dzīve neparasta šķiet.
Kad jaunība pie sliekšņa pienāk,
Bet bērnība vēl neaiziet.
(A. Grigulis)

Krīt sudrabaini sniegi,
Pār laukiem zvīļojot,
Un atskan zvani liegi:
Dievs, ļaudis mīļojot,
Ir saulei ceļu spriedis
Kāpt jaunā stāvumā.
Jauns prieks kā zelta briedis
Nāk staru skāvumā.
(F. Bārda)

Tīrumam līdzīgs Tavs darbīgais mūžs -
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atskaties, priecājies, rītdienu sveic,
Ieklausies - visi paldies Tev teic.
(J. Rabša)

Pēc tik grūtām darba dienām
Lai kādreiz svētki būtu.
Un lai pēc stundām īdzīgām
Sirds atkal gaiša kļūtu.
(E. Zālīte)

Vien gadus neskaiti
ne dzeguzēs, ne svecēs -
tos ieliec savu cimdu rakstu lokos
un izloloto dālijziedu zvaigznēs.
Vien gadus neskaiti -
tie nav no svara.
Tik sniedz mums savu sirsnību
vēl brīdi...
(M. Svīķe)

Nekas uz šīs zemes nav vienāds -
Ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai un dienai
Piemīt kas savs un neparasts.
(A. Krūklis)

Kamene rūcēja, kamene dūcēja,
Iedūc vasaru manī.
Lai man palīdz puteņu laikā
Pļavu un tīrumu zvani.
(M. Bārbale)

Jaunā gadā vēlu baltu sniegu,
lai pār brūcēm un pār grambām snieg,
it kā šūpuļdziesmu klusu, liegu,
tīrs lai sapnis tiek un mierīgs miegs.
(L. Brīdaka)

Īsts, ko tu izdzīvo ar jēgu,
Īsts, kas ir sapnī izsapņots,
Ja viss ir tverts ar tādu spēku,
Kas bezgalīgums klātu dots.
(A. Čaks)

Satin sirdi eņģeļa matos,
Ziemas saulgriežu vakars kad klāt.
Prieka brīžus kā rudzus liec statos,
Jaunam gadam graudus sāc vākt!
(K. Apškrūma)

To sapni, to bēgli,
Kas tumsā gaist,
Vai maz ir vērts panākt?
Piepildījums jau nav tiks skaists
Kā ilgošanās.
(V. Belševica)

Autiem klāta baltu baltiem
Zeme maigu miegu snauž.
Ziemas saule stariem saltiem
Tumšās sila priedes glauž.
(R. Blaumanis)

Gadu skaitlim šai brīdī nav nozīmes,
Visa pamatā cilvēka sirds.
Viss tas maigums, ko mīlot Tu sniedzi mums,
Tavu tuvāko acīs mirdz.
Dāsnums šis mūžam lai neizzūd,
Čaklās rokas lai nepiekūst!
Un tā - pat līdz simtam aizdzīvot
Skaistā, svētīgā mūžā Tev būs!
(M. Dūka)

Kad eglē svecīšu liesmiņas zib,
Lai sirds visu iegūst, ko mīlē un grib!
(K. Apškrūma)

Tik labam būt kā sniegam -
Apsegt, sildīt, mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
(Ā. Elksne)

Vienā rokā zvaigžņu sveces,
otrā sarmots egles zars.
Pārnācis no gadu trimdas,
stāv aiz vārtiem svētvakars.
(L. Vāczemnieks)

Ja gadu mijā dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad Jaunā gada dienu rakstā
Būs laimes dzīpars ieadīts.
(K. Apškrūma)

Kaut mazliet žēl,
Ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi -
Jaunais nāk.
Lai laimes daudz,
Lai bēdas garām,
Ar prieku sirdī gadu sāc!
(K. Skujenieks)

Mūžs kā pavediens tinas
Cauri priekiem un bēdām,
Laimes sudraba kurpēm,
Sāpju melnajām pēdām.
(I. Rudene)

Ir sirdis, kas vairāk par sauli
Dot gaismu un siltumu spēj.
(A. Apse)

Atveriet, atveriet sirdis,
Atveriet gaismai gan.
Visu svētnamu zvani
Lielajam brīnumam skan.
(M. Bārbale)

Ik gads ir augšup pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs jaunu liekam,
Un atkal soli tālāk tiekam,
Un laiks mums garām nepaskrien.
(Z. Purvs)

Kur paliek gadi? Kur tie saglabājas?
Vai svēlmainās vasaras dienās,
Ziemas puteņos skarbos?
Nē, mūsu gaišajās domās,
Labajos, krietnajos darbos.
(M. Ķempe)

Vēl ilgi starosim
Mēs dienas vidus kvēlē,
Vēl ilgi jutīsim,
Cik briedums košs un skaists!
(Ā. Elksne)

Laimi tev vēlu
Kā ziedu pumpurā,
tev atliek tikai uzziedēt.
(A. Pika)

....Vairāk just,
nekā vārds to spēj teikt,
vairāk gribēt,
nekā vispār var veikt,
vairāk saprast,
kā prātam ļauts,
baltas kājas ik rītu aut...
(M. Zālīte)

Cilvēks zin, kas viņu gaida...
Gaida laime, kas līdz sāpēm
Sirdi sažņaudz.
Gaida sāpes, kuru tumsā
Briest jau laimes dīglis,
Dzīves skarbais nemiers,
Mīla, ciešanas un alkas.
(V. Belševica)

Sirds, priecājies
ar ievām kopā,
Mums vēl viens
pavasars ir dots.
(A. Vējāns)

Visskaistākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībā kā zilā miglā tīta,
Ne līgsmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
(Aspazija)

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs,
Lai aiziet prom pa baltu, tīru sniegu
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs.
(K. Apškrūma)

Nepalikt rūgtumā stāvot
Un bijušā lieluma miņā:
Dzīve rit tālāk aizvien,
Nākotne uzvar aizvien.
(Rainis)

Visu ziedu laiks mums jāizdzīvo,
Līdzi tūkstoš krāsās jāuzzied,
Kamēr tava ilgu zvaigzne plīvo,
Kamēr dārzā ugunsputni dzied.
(V. Rūja)

Tavai sirdij
ir jābūt ar sauli -
tur visam sākums un gals.
Ar sauli.
(P. Vīlips)

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti meži un lauks.
(V. Plūdonis)

Lai saule rotā katru dienu
Un prieku tavā sirdī lej,
Lai, smaidīdama kā arvienu,
Tu atskaties un tālāk ej!
(K. Apškrūma)

Kļūsti kā bērns, ļauj lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
(V. Mora)

Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos,
Gan pavasarī ziedos pirmos,
Gan rudens miglā tumšajā.
(J. Akurāters)

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sanākušas debesis zied
Un tur pa vidu jūsu mīlestība nāk.
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet!
(O. Vācietis)

Mēs vēl vietu neatdodam,
Mēs vēl zarā turamies.
Mēs vēl priekšā, mēs vēl blakus,
Mēs vēl varam kalnus gāzt.
(Ā. Elksne)

Būs arī jaunā gadā rūpju stundas garas
un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.
(K. Apškrūma)

Laime - kā zibens, aša un knaša.
Kā lai zibeni apturēt varu?
(J. Jaunsudrabiņš)

Laimīgā naktī
Mēs laimīgi kopā
Un nav - pirms tam
Un pēc tam.
(O. Vācietis)

Ar lakstīgalas dziesmu naktis vij
Un zelta ziedu dāvā katram rītam -
Un paldies saki visam, kas reiz bij,
Ikkatram mirklim, dzīvē aizvadītam.
(A. Balode)

Gadi kā Gaujā ūdeņi aiztek,
Iemetot matos ievziedu vizmu.
Bezgala skaists un trauksmains arvien,
Ir tas patiesais cilvēka mūžs.
(O. Vācietis)

Cik man gadu?
Tikpat,
cik maniem jāņtārpiņiem,
Tik,
cik es spīdu.
(O. Vācietis)

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.
(Sk. Kaldupe)

Kā kreimene, kas balta staro,
Kaut meža krēsla viņu klāj,
Šī diena lai ar sauli zaro
Un gaismu citām dienām krāj.
(K. Apškrūma)

Tu esi, lai dotu,
Tu esi, lai ņemtu.
Pa reizei liegtu,
Pa reizei sniegtu.
Tu esi, lai dzīvi
Uzskaitītu kā rotu,
Kuru nekad
Neizniekotu.
(V. Kokle–Līviņa)

Kā neizbēgams bezrobežu rīts
pār vienu sirdi mīlestība nāk,
Un tu, ar visu dzīvo sasaistīts,
jau esi kļuvis varenāks un vērīgāks.
Gar visu daļa tev, jo visa daļa tu,
un simtreizējais viss ir pirmoreiz.
Viss debess zvaigznājs kļūst
pat tavu zvaigznāju kļūst
un arī dienā mirgot neizbeidz.
Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
kad, kopā sakusušas,
debesis un zeme zied
un tur pa vidu
jūsu mīlestība nāk,
jūs baltu dvēseli
zem kājām viņai
paklājiet!
(O. Vācietis)

Mēs visi mūžam esam rada
Kaut kādām lielām ardievām.
Bet skaisti liktenis lai vada
Mūs cauri daudzām vasarām.
(E. Virza)

Tu ilgus gadus vari mieru krāt,
Ik soli svērt un novērtēt ar prātu,
Sev lemto dzīves loku neatstāt,
No viņa ņemt un dot ar sātu.
(E. Zālīte)

No tālām, senām dienām
Spīd labais stars;
Pret nezināmo rītu
Iet paļaudamies gars.
(Z. Lazda)

Ar darbu tev ir pilnas rokas,
Ar labiem vārdiem - pilna sirds.
Ik zars no tava dzīves koka
Tik brīnum jaukos ziedos mirdz.
(M. Jansone)

Divus vārdu
Dievs man devis,
lai es varu pasacīt:
mīlu tevi.
Mīlu tevi.
(M. Zālīte)

Laimi jau nemēra kilometros,
Un laimi nenosver kilogramos.
Tikai vienu lāsi- silta, silta medus,
Tikai vienu donu- rupjas maizītes,
Un tu atkal vari apskaut zemeslodi,
Un tu atkal vēlies priekā dalīties.
Laimi nenomēra kilometros garos,
Un to kilogramos smagos nenosver.
Pasmaidi! -
un esi pilns ar saldu prieku.
Pasmaidi! -
un dalies prieka lāsītēs...
(I. Tora)

Lūdz no saules, lūdz no ziediem,
Lai ir gaismas jūdzes garas,
Lai tās brīnumus vien dara -
Aizdzen paguruma stundas,
Lai vien gaišas domas junda.
(M. Bārbale)

Ņem saules dienas
līdz no vecā gada,
lai jaunos ceļos
tās Tev veiksmi dod.
(K. Apškrūma)

Visu nevar - ne iedomas spējas,
Visu nevar - ne griba, ne prāts,
Krāšņi aug tikai tas, ko Tu sējis,
Tikai tāds, kuram blakus Tu nāc.
(L. Breikšs)

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
(K. Krūza)

... dāvā Debess savu Mīlestību
Tiem, kuri svētā cerībā to lūdz.
(K. Apškrūma)

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars klāt.
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sencerēts.
(P. Bārda)

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnās.
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni,
Pagaistot zilajā kalnā.
(J. Vanags)

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbadienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.
(G. Micāne)

Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot.
Visdziļai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot.
(F. Bārda)

Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks.
Lai dvēsele var baltu domu dziju tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.
(Ā. Elksne)

Tas nekas, ka rokas kļuvušas raupjas.
Vēl jau vajadzēs tālu, ļoti tālu Tev iet.
Un ja dzīves septembris pēc lieluma taujās,
Rudens ziedi un vārpas paliks saujā.
(O. Vācietis)

Kas mīl, tas nevairās no sāpēm:
Tas droši viņām pretī iet,
Jo mīla apciemo mūs tāpēc,
Lai dvēsele mums gaiši dzied.
(L. Breikšs)

Dvēsele lai devīga top
Kā saule,
Un prāts lai top dzidrs kā mēness.
Lai acis klusas un laipnas
Raugās uz zemi kā zvaigznes.
(Aspazija)

Vien gadus neskaiti
ne dzeguzēs, ne svecēs -
tos ieliec savu cimdu rakstu lokos
un izloloto dālijziedu zvaigznēs.
(M. Svīķe)

Just to kam robežu nav
Mūsu vārdi un maigie skatieni,
Saldi indīgie kodieni.
Kad savijas rokas un augumi,
Par liesmu pārtop ik pieskāriens.
Tu ieliec sev kabatā akmeni,
Es spalvu no taviem spārniem,
Un diviem dažādiem prātiem
Lemts saplūst un satikties.
Būt tur kur saprāta robežas,
Just to kam robežu nav.
Tik dzīvot pēc principa viena,
Tāda, ka principu nav.
(J. Blumfelds)

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds;
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
(K. Skalbe)

Dvēsele ir vārīgs staru trauks,
Kurā katrs tumsas skats lauž rētu;
Nes šo trauku mirdzošu un svētu
Cauri visai savi dzīvei, draugs!
(V. Mora)

Ļauj, lai svētkos prieks
Atmiņu kupenās bardā,
Uzticies brīnumam,
Trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā...
(V. Mora)

Ir jaunība kā pavasaris,
Kas ābeļziedos reibst un kaist.
Jau augļu pilni ābeļzari,
Tad arī rudens būs tev skaists.
(J. Stulpāns)

Pie debess atkal spožo zvaigzni mana,
Ik sirdi šodien izgaismo tās stars,
Tā Ziemassvētku baltā atnākšana,
Caur kuriem atdzimst dvēsele un gars.
(K. Apškrūma)

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
Vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
Acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
Novēlot laimi, izdzersim sausu,
Lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt
Un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
(L. Daugiša)

No kurienes šī dziesma nāk?
No kurienes šī gaisma staro?
Pār mani vītols sudrabots
Līdz pašiem padebešiem staro.
(L. Breikšs)

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds.
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.
(J. Poruks)

Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam!
(A. Vējāns)

Tur balti ziedošais dārziņš aiz mājas,
Kur bērna mazās, neveiklās kājas
Ceļ pirmos soļus pa rasaino zāli...
Ai, cik šie laiki tāli, tāli...
(K. Skalbe)

Bet dzīve nepametīs zemi šo
Un piepildīts taps viss, ko tu reiz slāpi.
Aust rīts. Un gaismup sīlis aizlido
Ar zaļas atdzimšanas graudu knābī.
(K. Skujenieks)

Vēl klusums dziļš,
Vien gaismā virmo gaidas,
To svētku brīnumu
Mēs ļoti, ļoti gaidām.
(M. Bārbale)

To smagumu, kas dvēselē ir krāts,
Ar mīlestību vien mēs varam dzēst,
Un, ja viss gads no tās būs darināts,
Ik dienu sildīs viņas gaišā vēsts.
(K. Apškrūma)

Naktī bira zelta rasa
Saltos, klusos pagalmos:
Ļaudis viņu kopā lasa,
Ieliek spožos lukturos.
(T. Zeifers)

No rītiem pamosties aiz laimes
Ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka pašas sirds vēl zied!
(Ā. Elksne)

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
(M. Laukmane)

Viss labais, kas sapņots pirms Ziemassvētkiem,
Nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
Un žubītes dvaša kā cerība gaiša
Loga rūtī rakstaini zied.
(U. Auseklis)

Noplūc kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
(K. Apškrūma)

Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemassvētkus sirds
Un dvēsele nes
No visdziļākās iekšienes.
(M. Cielēna)

Es katrā maija asnā skatos
Un priecājos, ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
(A. Vējāns)

Meklēsim zvaigzni,
kuras gaismā visilgāk
dvēselē saskaņa mīt.
Jaungada naktī
iesim sevī un citos
cīruļus saklausīt.
(G. Krieviņš)

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to, kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
(A. Auziņš)

Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūkstošs dzimtās puses nieku,
Kas Tavai sirdij prieku dāvāt var.
(K. Apškrūma)

... atmiņas ir saules gabaliņi,
kas visam mūžam
nerimst gaismu dot.
(J. Silazars)

Pie Jaunā gada sliekšņa stāvot,
Vēl nebijušas dienas sveic
Caur pusnakts zvaigžņu gaismu blāvo.
Pie Jaunā gada sliekšņa stāvot,
Dun krūtīs sirds un spēki strāvo:
Tik daudz, tik daudz būs jāpaveic.
(Z. Purvs)

Būt skaistai ir tik jauki,
Un jauki ir gudrai būt.
Un tomēr ne skaista, ne gudra,
Bet laimīga vēlētos kļūt.
(Ā. Elksne)

Viens man dzīvojams
Pārejošs mūžs
Zem tiem vējiem
Kas mūžīgi pūš
Kamēr līst lietus
Kamēr snieg sniegs
Jāpārzied bēda
Jāpārzied prieks
(V. Ļūdēns)

Nāks gads aiz gada un Tu skaiti sevī,
Cik gadu sev, cik citiem dzīvē devi?
Kas citiem vairāk nekā sev spēj dot,
Tas laimīgs, savu dzīvi pārskatot!
(Z. Mauriņa)

Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena.
(I. Ziedonis)

Tas taču ir mūsu mūžs,
Liels, skaists, neatkārtojams.
To pilnībā saprast un izjust
Ļauts vienīgi pašiem mums.
(A. Balodis)

Ļauj sirdij klusi saprast,
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
(K. Eliass)

Mācies no zvaigznes, sirds,
Mirdzumu saglabāt briesmās,
Nakts kad vismelnākā draud -
Dedzi visgaišākās liesmās.
(V. Mora)

Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas naktī
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
(K. Skalbe)

Labā zemē asni nevar nokust,
Saknes ziemcietīgas pamatos.
Paej pretī, pasniedz saulei roku -
Un tev pati saule roku dos.
(V. Rūja)

Es tev atdošu sevi visu
un neprasīšu nekā
man nevajag
dzīvošu tālāk
no tavām skumjām
un prieka.
(K. Skujenieks)

Ak, brīnišķīgās vecgada stundas,
Kā pasauli pārvērst tās spēj!
Šķiet, pati laime nāk blakus
Un ceļu ar zvaigznēm mums klāj.
(K. Apškrūma)

Aiztrauc gadi žigliem putna spārniem,
Daudz kas padarīts un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem
Visu aizvadīto tūkstoškrāsās jūt.
(Z. Purvs)

Es nezinu, kas vakar bija,
Es nezinu, kas rītu būs.
Tik ausīs šalc kā melodija:
Sirds bagātība nesarūs!
(K. Skalbe)

Vecam būt – tā nav
nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns
jaunam būt.
Māka ir – kad mūža
rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt!
(A. Immermanis)

...paliec tāda, kāda esi tagad,
Lai tev nenieka nenolaupa gadi...
(E. Mieželaitis)

Jau aizsegti visi taciņi,
Jau balti top visi celiņi,
Kas veda pa puķaino zāli
Uz saulaino laimīgo tāli -
Bet sniedziņš krīt un krājas.
(Aspazija)

Nevajag gadus uz priekšu zīlēt,
Tad rūpes vien redz un citu neko.
Esi laimīgs, ja tagad spēj mīlēt,
Tad nākotne nepievils, atceries to.
(E. Veidenbaums)

Ar leduspuķu aizmargotām rūtīm
Tumst sniegains vecā gada novakars.
Nevienu dienu tukšā neaizvadīt,
Augt, audzināt, celt, dzīvē skaisto radīt-
Lai bagātīgi visi mūsu gadi.
(Z. Purvs)

Nekā, nekā nav šorīt cita,
Tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
Un baltajai pasaulei galvā saule
Mirdzošu kroni liek.
(U. Auseklis)

Viss iznīkst, viss zūd,
Viss dzīvē ir nieks –
Lai deg, lai kvēlo
Tik dzirkstošais prieks!
(Aspazija)

Noliec savas vieglās dienas
Un tu redzēsi, ka vieglāk.
Atsakies no sava viegluma,
Un tev vieglāk dzīvosies.
(O. Vācietis)

Zelta rudens zelta lapas bārsta,
Zelta mūžs ar darbu vainagots.
Visiem mums no Jūsu domu pūra
Ir pa riekšaviņai dots.
(J. Silazars)

Ziedi, vasara, pāri man,
Dāvā daļu no pīpeņu zelta.
Tev tik ātri ir jāizskan -
Žēl būs skaistuma neizsmelta.
(M. Bārbale)

Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
(L. Ikere)

Kā tev pie manis nokļūt?
Tu gribi, lai ceļu tev stāstu?
Nāc tāpat, nāc bez ceļa,
Ceļi nav tie,kas ved tuvāk...
Paej garām trim zvaigznēm,
kas tavā logā raugās,
Pagrūd nost Greizos Ratus -
Aiz tiem zied sarkana puķe,
pagaidi, kamēr tā nozied,
Tad dodies pa kreisi uz rudens pusi
Gar pirmo dzelteno bērzu,
Pie otrā apstājies brīdi,
palīdzi lapām nobirt,
Apsedz tulpju dobi...
Un steidzies tālāk bez ceļa -
Ceļi nav tie, kas ved tuvāk.
Un tur, kur iesāksies ziema,
Noskaiti lūgšanu sniegam, -
tikai nesajauc vārdus!
Un tad ej vēl un vēl -
Pāri divpadsmit kupenu kalniem,
Cauri divpadsmit lāsteku vārtiem
Bez ceļa -
ceļi nav tie,kas ved tuvāk...
(Ā. Elksne)

Kas skaistāks - ceriņi vai rozes -
To allaž grūti pasacīt,
Bet cilvēks skaistāks vēl par ziediem,
Ja viņā zieda gaisma mīt.
(K. Apškrūma)

Liela mana vaļa,
augsta mana pils:
apkārt zeme zaļa,
pāri debess zils.
(I. Auziņš)

Dzīvot - tik gaiši, tik klusi,
Kā puķe to dara uzplaukusi,
Kā skuja, zaļai eglei nobirusi, -
tik gudri, pacietīgi, negurusi.
(M. Zālīte)

Velti, velti jūs prasāt, lai sirds mana klus,
Lai tā atdod jums nemiera tvīkas:
Vēl vislabākās dziesmas man dvēselē dus,
Trīc vēl neskartas skaļākās stīgas.
(Ā. Elksne)

307.lv datubāzē atrasti 270 pantiņi

Iesniegt apsveikumu citos laikrakstos


“Auseklis”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Auseklis
“Rīgas Apriņķa Avīze”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Rīgas Apriņķa Avīze
“Alūksnes un Malienas Ziņas”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Alūksnes un Malienas Ziņas
“Kurzemes Vārds”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Kurzemes Vārds
“Kurzemnieks”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Kurzemnieks
“Druva”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Druva
“Ceturtdiena”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ceturtdiena
“Ceturtdiena” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ceturtdiena krievu valodā
“Liesma”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Liesma
“Vietējā Latgales Avīze”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Vietējā Latgales Avīze
“Kaleidoskops”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Kaleidoskops
“Ogres Vēstis”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ogres Vēstis
“Rēzeknes Vēstis”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Rēzeknes Vēstis
“Rezeknenskije vesti” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Rezeknenskije vesti
“Bauskas Dzīve”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Bauskas Dzīve
“Neatkarīgās Tukuma Ziņas”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Neatkarīgās Tukuma Ziņas
“Brīvā Latvija”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Brīvā Latvija
“Laiks”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Laiks
“Ziemeļlatvija”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ziemeļlatvija
“Dzirkstele”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Dzirkstele
“Latgales Laiks”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Latgales Laiks
“Латгалес Лайкс” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Латгалес Лайкс
“Reklāma Piektdienās”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Reklāma Piektdienās
“Reklāma Piektdienās” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Reklāma Piektdienās krievu valodā
“Ludzas Zeme”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ludzas Zeme
“Ludzas Zeme” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ludzas Zeme krievu valodā
“Staburags”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Staburags
“Ezerzeme”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Ezerzeme
“Эзерземе” krievu valodā		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Эзерземе
“Vaduguns”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Vaduguns
“Stars”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Stars
“Zemgale”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Zemgale
“Talsu Vēstis”		P O T C P S S	Iesniegt apsveikumu laikrakstā Talsu Vēstis

laikraksts Zemgales Ziņas

Citi pakalpojumi laikrakstā Zemgales Ziņas